Reģistrācija

Vārds
##pavarde##
E-pasts
Parole
##pakartokite-slaptazodi##
Reģistrēties

Mācītāja un mūka Jurģa Pabrežas kapa kapliča

Senajos Kretingas kapos atrodas mūra neogotikas stila kapliča, uzbūvēta 1933. g. (1933. g. iekļauta Kultūras vērtību reģistrā). Veļu dienā tā slīkst sveču jūrā. Citās dienās cilvēki pie kapličas dodas skaitīt lūgšanas, palūgt aizgādību. Šeit saņemtās žēlastības starpkaru laikā pat tika ierakstītas mūka grāmatā, bet dažas svarīgākas ziņas tika nodrukātas žurnālā “Franciskāņu pasaule”.

Ar ko īpaša šī kapliča, kāpēc tā aizvien piesaista cilvēkus? Sevišķa ar to, ka tajā apglabāts žemaitis, kuru franciskāņu mūki starpkaru laikā vēlējās paziņot par svēto. Tika krāti nepieciešamie svētuma pierādījumi, taču padomju Lietuvas okupācija pārtrauca darbus un pazudināja lielāko daļu no beatifikācijas dokumentiem.

Tas žemaitis, kurš bija vērts svētā vārda  - Jurģis Pabreža (1771–1849), vēl arī zināms kā Tēvs Ambrozijs. Tas bija mūks franciskānis, zinātnieks botāniķis un tautas ārsts. Viņa personība bija tik unikāla, ka atsevišķos gadījumos viņš tiek pielīdzināts Leonardam da Vinči.

Jurģis Pabreža dzima 1771. gada 15. janvārī Lenkimu draudzē, Veču (Večiai) ciemā. 1796. g. tika iesvētīts par mācītāju. Būdams 45 gadus vecs, iestājās Trešajā Sv. Franciskāņa (trešo) ordenī – kļuva par mūku Tēvu Ambroziju. Motiejs Valančus rakstīja: “Cilvēki viņa sprediķus kā kāda apustuļa, ar vislielāko vērību, klausās. Daudzi dievbijīgie cilvēki uzskata viņu par grēku atlaišanas ceļa vadītāju, tādēļ mācītājs Pabreža katru dienu stundām ilgi uzklausa grēksūdzes. Vēlēdamies vēl arī miris mācīt cilvēkus, uzrakstīja viņiem grāmatiņas. Pagarini Dievs, viņam mūžu un dāvā bagātu kungu, kurš uzrakstīts caur viņu, grāmatas izdrukātās cilvēkiem sludinātu!”

J. Pabreža uzrakstīja aptuveni 50 darbus par botānikas tēmām, latīņu un lietuviešu valodas botānikas vārdnīcu, angļu morfoloģijas lietuviešu terminu vārdnīcu, pirmo ģeogrāfijas rokasgrāmatu lietuviešu valodā, ģeogrāfijas terminu vārdnīcu, medicīnas terminu vārdnīcu, latīņu valodas rokasgrāmatu…

Žemaišu atmiņā J. Pabreža saglabājies ne vien kā svētas dzīves cilvēks, bet arī kā ārsts. Lūk, dažas Joza Tuma-Vaižganta (Juozas Tumas-Vaižgantas) rindiņas, uzrakstītas ar J. Pabrežu: “Lai arī viņam ir prāvs skapis zāļu bijis, taču ārstējis teju ar vienām zālēm, 28. viņa celles numurs un viss koridors smaržojis pēc zālēm… Katru dienu bijis daudz slimnieku: sievišķi gaidījuši apakšā, jo uz stāvu, kur mūki dzīvo, sievišķiem aizliegts. Vīri atļautajās stundās nākuši taisni uz celli. Sitot noteiktam mūku prasītam laikam, atstājis viesus, devies uz otru istabu un veselas trīs stundas klupis Krustā sistā priekšā un meditējis. Tikai beidzis garīgo praksi, izgājis pie saviem slimniekiem un apmeklētājiem”.

1849. g., nodzīvojis gandrīz 78 gadus, Jurģis Pabreža klusi miris pēc slimnieku pieņemšanas stundām, skaitot lūgšanas savā cellē.

1993. gadā skvēriņā iepretim Kretingas franciskāņu baznīcai un klosterim uzcelts bronzas piemineklis, kas izsaka Kretingas iedzīvotāju pateicību savam novadniekam J. Pabrežam.

Karte

Atsauksmes