Reģistrācija

Vārds
##pavarde##
E-pasts
Parole
##pakartokite-slaptazodi##
Reģistrēties

Plunģes (Plungės) muižas saimniecība

Sensenos laikos uz Godingas (Gondingos) pilskalna atradās cietoksnis. Poļu un zviedru kara laikā tas tika ieņemts. Vēlāk zviedriem nācās atkāpties, tad tie savu zeltu, sudrabu, ieročus un citas vērtīgas lietas ienesa pilī, ieslēdza tās aiz dzelzs durvīm, pili apbēra ar zemēm, lai ne zīmes nepaliktu, bet atslēgu palika zem vissmagākā akmens Babrungas (Babrungas) upes dzelmē. Mantu uzticēja sargāt velniem, kurus vadīja “pilskungs”. Vietas cilvēki ticēja, ka ikviens, kurš kāros pēc šīs mantas, mirs. Tiek stāstīts, ka viens simtgadīgs prūsietis ciema ļaudīm bija solījis parādīt tās dzelzs durvis un pat atrast paslēpto atslēgu, taču negaidīti tika atrasts nedzīvs. Vēlāk muižkungs Miķelis Oginskis paaicināja dažus inženierus pilskalna izpētīšanai. Taču drīz muižkungs nomira un viņa plānotais tā arī palika nerealizēts…

Tas ir viens no nostāstiem, kuru 1922. gadā savāca un pierakstīja žemaišu etnogrāfijas pētnieks Igns Končus (Ignas Končus). Tomēr nostāstos ir liela daļa taisnības.

Netālu no Plunģes tiešām ir Gadnigas pilskalns (senāk dēvēts par Godingas pilskalnu). Reiz, kad Plunģes vēl nebija, uz Gadingas pilskalna atradās labi nostiprināta kuršu aizsardzības pils. XV gs. Gadingas ciems piederēja Lietuvas dižajam muižkungam. XVI gs. dažus kilometrus no Gadingas sāka veidoties jauna apdzīvota vieta – Plunģēni (Plungėnai), vēlāk pārdēvēta par Plunģi. 1567. g. Lietuvas diženais muižkungs Žīgmants Augusts (Žygmantas Augustas) Gadingas pagasta administratīvās tiesības nodeva Plunģes muižai. 1779. g. Lietuvas un Polijas valdnieks Plunģes seņūniju atdeva Viļņas bīskapam Ignotam Masalskim (Ignotas Masalskis). 1806. g. Plunģes grāfisti nopirka Krievijas imperatores Katrīnas II galminieks Platons Zubovs. 1873. g. Plunģes muižu un visu pilsētiņu ar apīliņķēm iegādājās muižkungs Miķelis Oginskis (1849–1902), kurš jau minēts šī stāstījuma sākumā.

Plunģes muižas ēku komplekss – viens no tiem, kas vislabāk saglabājies un ir viens no vērtīgākajiem Lietuvā. Saglabājušās ir šīs ēkas: galvenā muižas ēka, pulksteņa ēka ar oranžēriju, neogotikas stila zirgaudzētava, divas darbnīcas (Okinsku laikā vienā bija viesu istabas, otrā – muižas administrācija un virtuve), sarga namiņš, fazānu audzētāja namiņš (“bažantērija”, muižkunga advokāta namiņš un veļas mazgātava.

Karte

Atsauksmes