Nasrēnos (Nasrėnai), dzimtajā M. Valanča ciemā, viesus sagaida koka Palangas Juzes (Palangos Juzė) skulptūra – bīskapa Motieja Valanča dzimtas muzeja simbols. Šeit paskrēja M. Valanča bērnība. Bērnība cilvēka, kurš vēlāk kļuva slavens kā bīskaps, rakstnieks, apgaismotājs, atturības lolotājs. Viņš bez šaubām ir viena no 10 Lietuvas kultūrai visnozīmīgākajām personām. Kuras portretu 1993. – 2007. katrs lietuvietis redzēja uz lietuviešu litu banknotēm.
Saimniecībā seno ēku gandrīz nav, saglabājusies vien XVII gs. beigu klētiņa un dažas akas (visas tās paziņotas par Lietuvas Republikas kultūras vērtībām). Piecu kameru klētiņā ierīkota etnogrāfiskā ekspozīcija: saimnieces klēts, meitas kambaris, krāmu kambaris, graudu kambaris.
Muzejā iespējams apskatīt vairāk nekā 300 eksponātus. Ekspozīcija atspoguļo rakstnieka dzīves un radošās darbības ceļu no 1850.–1875. g. Tiek eksponētas M. Valanča grāmatiņas, viņa personīgās lietas, fotogrāfijas un lāde, kuru 1868. g. no M. Valanča dāvanā saņēma grāmatu iznēsātājs Francisks Straups (Pranciškus Straupas). Turklāt, šī dāvana aizliegtās lietuviešu preses izplatītājam grāmatu iznēsātājam – ļoti simboliska (vērts pieminēt Kazja Binka (Kazys Binkis) vārdus: “Valančus iemācīja lietuviešiem lasīt un viņi vairs neaizmirsa lasītprasmi”).
Muzeja saimniecība izgreznota ar tautas mākslinieku veidotām koka skulptūrām, no kurām katra veltīta arvien citai tēmai: 1831. g. un 1863. sacelšanās piemiņai, M. Valanča izglītojošajai darbībai, par godu Nasrēniem, M. Valanča atturībnieku kustībai, M. Valanča daiļdarbu personāžiem Mikė Melagėlis un Guvus Vencė. Interesanta arī skulptūra “Kartupelim Žemaitijā 200 gadu”, pēc rakstnieka stāsta “Jauni izdomājumi” (“Nauji išmoniai”) (tajā tiek minēts, ka nasrēnieši 1806. g. jau ēda kartupeļus).
Citā ceļa pusē 1995. gadā tika iestādīta M. Valanča vārdā nodēvēta ozolaine, kurā stāv arī stāv slavenā žemaišu bīskapa piemineklis, kuru radījis skulptors Ķēstutis Balčūns (Kęstutis Balčiūnas).
Atsauksmes
Rakstīt atsauksmi