Reģistrācija

Vārds
##pavarde##
E-pasts
Parole
##pakartokite-slaptazodi##
Reģistrēties

Šatrijas (šatrijos) pilskalns

Sensenos laikos cilvēki izdomāja uzbūvēt baznīcu. Visu dienu būvēja, bet nākamajā rītā raugās – viss ar zemi apbērts. Otrajā dienā būvēja līdz tumsa iestājās – pēc nakts atkal tas pats. Tad saaicināja ļoti daudz cilvēku un vienas dienas laikā uzbūvēja gandrīz visu baznīcu. Velni sadusmojās. Naktī steidza ar milzīgiem maisiem zemi nest un atkal visu apbēra. Tā radās Šatrijas kalns. Taču viena velna maisā pagadījās liels akmens, kurš, berot zemes, krita lejup, salauza baznīcas jumtu un ielieca kalnu. Velniem palika žēl sava darba – kā te atstāsi baznīcu nekam neizmantojis. Viņi izraka alu un sanesa baznīcā savas bagātības…

Pēc citas leģendas, tajā vietā baznīca bija zviedriem, kurus to lielā auguma dēļ cilvēki dēvējuši par milžiem. Reiz baznīcā mācītājs pateicis, ka nākotnē milži vairs nebūšot tik lieli. Viņi sadusmojušies tāda pareģojuma dēļ un apbēruši baznīcu ar zemēm. Vēl kur citur tiek stāstīts, ka baznīcu ar zemēm apbēruši nevis milži, bet raganas. Tā radies kalns. Gadiem ejot, baznīca zem zemes sapuvusi un iegrimusi – tādēļ kalns iekrities.

Populārs ir arī cits stāsts. Visām Žemaitijas raganām patika katru nakti sanākt uz viena kalna. Līksmoja un dejo līdz pirmajiem gaiļiem. Vienu nakti tā aizrāvās, ka nedzirdēja, kā iedziedājās gaiļi. Uzlēca saule, raganas šausmīgi izbijās, paķēra savus slotaskātus un aizlidoja. Tikai pēdējai raganai nebija ar ko lidot – aizvien skraidīja un sauca: “Kur mans slotaskāts?” Kopš tā laika cilvēki kalnu nodēvēja par Šatrijas kalnu [tulk. piez. no lietuviešu val. “šatra” – kārts, maikste, slotaskāts]. Vēl līdz šai dienai tiek sacīts, ka Šatrija – visas Lietuvas raganu galvaspilsēta. Lai kā arī tur būtu ar tām raganām, šajā apkaimē XIX gs. tiešām saimniekoja Tads Blinda…

Šatrijas kalns jau daudzus gadus ir ieintriģējis vēstures pētniekus. Arheoloģiskie atradumi apliecina, ka senči šeit dzīvojuši jau aptuveni pirms 2 100 gadiem. Uz Šatrijas kalna XIV gs. atradās koka pils, kas, sevišķi stāvu rietumu un austrumu nogāžu dēļ, bija grūti sasniedzama pretiniekiem. Tiek uzskatīts, ka līdz kristietības ieviešanai šeit bijis svarīgs pagāniskās ticības centrs. Senās zemaišu ticības turpinātāji vēl līdz šim katru gadu trešajā jūlija sestdienā sanāk kopā uz Šatrijas kalna svinēt uguns godināšanas svētkus.

Kalna augstums – 228 metri. Šatrijas kalns ir pēdējā ledus laikmeta darinājums. No augšpuses iespējams saskatīt arī lielāko žemaišu pilskalnu Medvegāli (Medvėgalis), kas atrodas 35 km tālāk. Uz Šatrijas uzkalna ierīkotais Pašatrijas (Pašatrijos) (jeb Lokes (Luokės)) pilskalns ir iekļauts Lietuvas Republikas kultūras mantojuma sarakstā.

Karte

Atsauksmes